"Cilvēks, ekonomija un valsts", Marijs N. Rotbards

Mēs ar lielo pateicību atzīstam Ināra Beļicka darbu un zināšanas, ieguldītus šīs grāmatas tulkošanā no angļu valodas uz latviešu valodu. Tulkojuma autortiesības pieder briviba-net.lv. Atļauja tūlkot un publicēt Marija Rotbarda "Cilvēks, ekonomija un valsts" ir no Ludwig von Mises Instituta, 415 West Magnolia Avenue, Auburn, Alabama 36830 USA www.mises.org.

Cilvēka rīcības pamati

1. Cilvēka rīcības koncepcija
Cilvēka problēmas izpētē pirmais būtiski nozīmīgais jēdziens ir rīcība – cilvēka rīcība. Cilvēka rīcība ir viņa apzināta mērķtiecīga izturēšanās / uzvešanās. Šādi izprasta un definēta cilvēka rīcība ir precīzi nošķirta no tādiem kustības veidiem, kuri nav apzināti, nav mērķtiecīgi. Tādi ir cilvēka refleksi – viņa netīšas atbildes reakcijas uz dažādiem kairinātājiem, stimuliem, kā arī neorganiskajā dabā vērojamās kustības. Tikai tādēļ, ka katra rīcība, kuru veic cilvēks, ir saprātīga un mērķtiecīga, otrs cilvēks ir spējīgs to izprast un interpretēt2. Ikvienas cilvēka rīcības mērķobjekts ir viņa subjektīvajam nolūkam atbilstošais gala rezultāts -- produkts Un tikai šādi raksturojama gala rezultāta iegūšana ir viņa rīcības motīvs.

Cilvēka rīcību determinē viņa cilvēciskā būtība3. Mēs neesam spējīgi izprast cilvēku, kurš nespēj rīkoties mērķtiecīgi, tādu, kuram nav priekšstata par savai rīcībai atbilstošo gala rezultātu un tā īstenošanas rīcības veidiem. Tātad būtne, kura nav spējīga darboties mērķtiecīgi, nav cilvēks.

Iepriekš formulētās atziņas veido cilvēka rīcības aksiomas pamatsaturu un cilvēka rīcība ir mūsu pētījuma atslēgas jēdziens. Visa praksioloģija un tās pilnīgākā apakš nozare – ekonomika ir šī jēdziena un koncepcijas implikācija – loģisku operāciju rezultāts4. Tas fakts, ka cilvēka rīcību nosaka viņa cilvēciskā esamība nav nedz noliedzams, nedz diskutējams. Jēdziens nemotivēta darbība attiecas tikai uz augiem, tehniskām iekārtām un neorganiskajām vielām.

2. Jēdziena pirmā implikācija -- mērķis
Pirmā atziņa, kas izsecināta no cilvēka rīcības principa, skaidro, ka runa ir tikai par cilvēcisko indivīdu kā darbības subjektu -- apzinīgu savas darbības īstenotāju. Mērķi un nodomi ir tikai cilvēkam un tikai viņam ir skaidrs priekšstats par savas rīcības vēlamo gala rezultātu (ends) un tādēļ viņa rīcība var būt mērķtiecīga. Turklāt jānorāda, ka indivīda rīcības mērķis nav tomēr gluži tas pats, kas grupas, kolektīva vai valsts darbības mērķis, lai gan nedz sabiedrība, nedz sabiedrības grupa neeksistē neatkarīgi no tās individuālo locekļu darbības. Tādēļ saka, ka valsts valdības rīcība ir tikai metafora. Faktiski indivīdi ir noteiktās attiecībās ar citiem indivīdiem un darbojas tā, ka citi indivīdi atpazīst un atzīst to rīcību par valsts pārvaldes līmeņa darbību – valdīšanu6. Tomēr vēl jāpaskaidro, ka minētā metafora netiek lietota tai nozīmē, ka kolektīvai institūcijai kā tādai piemistu kaut kāda tāda realitāte, kas būtu pilnīgi atšķirīga no citu indivīdu darbībām. Un līdzīgi var teikt arī par indivīdu. Indivīds, piemēram, var uzņemties aģenta saistības pārstāvēt citu indivīdu vai rīkoties tā ģimenes uzdevumā. Tomēr tikai cilvēciskie indivīdi spēj izvēlēties noteiktus uzvedības veidus un tos īstenot. Indivīdi ar savām aktivitātēm var ietekmēt valsts funkcionēšanu, resp., būt par valsts funkcionēšanas pārmaiņu cēloni. Tādēļ valsts kā institūcijas eksistence ir nozīmīga tikai tik lielā mērā, cik tās darbība atbilst visu indivīdu un grupu ietekmēm, gan to, kuri ir, gan to, kuri nav atzīti par tās locekļiem.

Lai cilvēks sāktu mērķtiecīgi rīkoties nav pietiekami, ja viņš zina tikai to, ko viņam galu galā vajadzētu sasniegt, resp., vēlamo gala rezultātu. Indivīds, protams, var gan gaidīt, cerēt, ka viņa noteikta veida rīcība varētu veicināt vēlamā gala rezultāta sasniegšanu. Cilvēks, piemēram, var vēlēties saulainu laiku, bet, ja viņš uzskata, ka viņa spēkos nav nekā tāda, kas nodrošinātu saulainu laiku, tad viņš arī neko nedarīs, lai šo savu vēlēšanos īstenotu. Un tas viss nozīmē tikai to, ka vispirms viņam jābūt noteiktai idejai par to, kā vispār iegūstams vēlamais gala rezultāts. Indivīda darbība ir process, kas sastāv no atsevišķām likumsakarīgi secīgām rīcībām. Tikai to secīga īstenošana nodrošina pakāpenisku virzību uz prognozēto vēlamo gala rezultātu. Lai darbošanās būtu produktīva – ražīga, auglīga, radoša -- nepieciešams iztēloties tādu procesa veidolu, kas pilnīgi atbilst prognozētā gala rezultāta posmsecīgai, pakāpeniskai sasniegšanai. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas vēlamā gala rezultāta sasniegšanas procesa tehnoloģiskās ideja vai plāns.

Lasiet turpinājumu - zem norādītajiem linkiem.

1.un 2.daļas (1.daļas audio fails, 2.daļas audio fails)
3.un 4.daļas (3.daļas audio fails, 4.daļas audio fails)
5.un 6.daļas (5.daļas audio fails, 6.daļas (1.gabals), 6.daļas (2.gabals) un 6.daļas (3.gabals) audio faili
7.daļa (1.gabals un 2.gabals audio faili)
8.daļa (8.daļas audio fails)
9.daļa
10.daļa
11.daļa
12.daļa
glosarijs

Ja, Jūs, ēsat ieinteresēti rezervēt kopiju "Cilvēks, ekonomīja un valsts", lūdzu sūtiet ziņu uz e-pastu: info@mises.lv.

Šim tulkojumam ir vajadzīga korekturu labošana. Ja jūs esat ieinteresēti sadarboties ar mums šajā projekta, lūdzu sūtiet ziņu uz info@mises.lv.

uz augšu






Subjektīvā pielietojuma-vērtība ne vienmēr ir balstīta uz patieso objektīvo pielietojuma-vērtību. Pastāv lietas, kurām subjektīvā pielietojuma-vērtība ir pievienota tādēļ, ka cilvēki dziļi tic, ka lietām ir spējas radīt viņiem vēlamo efektu. No otras puses, pastāv lietas, kuras ir spējīgas radīt vēlamo efektu, kam nav pievienota nekāda pielietojuma-vērtība, taču cilvēki vienākši nezina par šo faktu.

Cilvēka darbība, Mises


Ervīna Šifa "Kā ekonomika attīstās (vai neattīstās)"


  Ludwig von Mīses Institūts Latvijā YouTubā


 
 mises.lv  info@mises.lv